Реферат: Чехия

Реферат: Чехия

LU VEI fakultātes 2A4 grupas studentu

Māra Luksa un Kaspara Lakševica

mājas darbs tirgvedībā

PATĒRĒTĀJA UZVEDĪBAS MODELIS INTERNETA TIRGŪ

SATURS

1. Izmantotā literatūra 2

1. Interneta tirgus vispārējs raksturojums 3

1. Patērētāju uzvedību ietekmējošie faktori 9

1. Pirkšanas lēmuma pieņemšana 12

1. Problēmas apzināšana 12

1. Informācijas meklēšana 12

   
   

2. Alternatīvu salīdzināšana un meklēšana 13

   
   

3. Lēmuma par pirkšanu pieņemšana 13

   
   

4. Reakcija uz pirkumu 14

1. Tirgus segmentācija 14

1. Ģeogrāfiskās pazīmes 14

1. Demogrāfiskās pazīmes 14

1. Sociāli ekonomiskās pazīmes 15

   
   

2. Kultūras pazīmes 15

   
   

3. Personiskās pazīmes 15

   
   

4. Rīcības pazīmes 15

6. Rekomendācijas 15

1. IZMANTOTĀ LITERATŪRA.

1.1. J. Beļčikovs, V. Praude “Menedžements”

1.2. J. Beļčikovs, V. Praude “Mārketings”

1.3. “Dienas Bizness” 04.12.1998.

1.4. “Diena” 28.11.1998.

1.5. “Dienas Bizness” 21.11.1998.

1.6. “The Economist” oktobris 1998

2. INTERNETA TIRGUS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Ja jūs šodien jautātu cilvēkiem, kāpēc viņi lieto telefonu, lai sazinātos ar draugiem, vai kāpēc viņi skatās televizoru, lai izklaidētos, viņi paskatītos uz jums kā uz jukušu. Mēs nedomājam par telefonu, televizoru vai mašīnu kā par dīvainībām. Šīs lietas ir kļuvušas par tik neatņemamām dzīves sastāvdaļām, ka tās vairs netiek īpaši ievērotas, kur nu vēl pieminētas.

Tādā pašā veidā desmitgades laikā neviens neievēros Internetu. Tas vienkārši kļūs par neatņemamu dzīves daļu. Par refleksu kļūs ieiet Internetā, lai iepirktos, mācītos, izklaidētos un sazinātos, tikpat dabiski, kā šodien pacelt telefona klausuli, lai parunātu ar kādu.

Tirgus - vieta, kur satiekas potenciālais pircējs ar potenciālo pārdevēju.

Katrai kompānijai ir jānosaka savs mērķa tirgus. Interneta piedāvātāju mērķa tirgus ir patēriņa tirgus.

Patēriņa tirgus dalībnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas pērk preces un pakalpojumus savu vajadzību apmierināšanai.

Interneta pakalpojumu sniedzēju kompāniju mērķa tirgu var iedalīt divās nosacītās grupās: fiziskās personas un juridiskās personas. Savukārt katru no tām var iedalīt vēl sīkāk. No privātpersonu vidus kā potenciālie Interneta pakalpojumu patērētāji visstingrāk iezīmējas biznesa cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams darba attiecību kārtošanai (e-pasts), un studenti (skolēni), kuri Inetrnetu izmanto mācībās un izklaidei. No juridisko personu vidus izceļas lielās kompānijas, kuras Inetrnetam caur Pastāvīgo pieslēgumu pievieno savus lokālos datortīklus gan saziņai ar ārpasauli, gan arī kompānijas iekšienē, mazās kompānijas savukārt izvēlas Inetrneta iezvanpieejas pakalpojumus, visbiežāk, e-pasta izmantošanai. Vēl ir jāpiemin, ka Latvijā šobrīd cilvēki sāk izprast www lapu lielo nozīmi, lai tās uzturētu, ir nepieciešams Interneta pieslēgums.

Internets ir pakalpojums, kas šobrīd ļoti strauji ienāk Latvijas tirgū; to nosaka nemitīgi augstošais pieprasījums pēc tā.

Tirgus izpētes prognozes rāda, ka līdz 2000. gadam Interneta lietotāju skaits Latvijā sasniegs 10’000.

Mārketinga pētījumu firma “Data Serviss” veikusi pētījumu par Interneta lietošanu lielākajos Rīgas uzņēmumos. Šobrī Internetu izmanto 79% Rīgas lielāko uzņēmumu, liecina pētījuma rezultāti. Savukārt no tiem uzņēmumiem, kuri pašlaik vēl neizmanto Internetu, 40% plāno iegūt pieslēgumu līdz 1998. gada beigām. Tas nozīmē, ka arī šī gada laikā turpināsies tikpat dinamiska uzņēmumu pieslēgšanās Internetam, kā tas bija 1997. gadā, kad tīklam pieslēdzās gandrīz 1/3 pašreiz esošo lietotāju.

Internet tirgus Latvijā sāka attīstīties 1991. gadā, kad LV Net - Teleport organizēja pirmos savienojumus ar Maskavu elektroniskā pasta nodrošināšanai. Otrs lielākais Internet pakalpojumu sniedzējs bija Lanet (Latvijas Matemātikas un skaitļošanas institūts), kas veidojās kā akadēmiskais Internet pakalpojumu sniedzējs, saņemot dotācijas no Izglītības ministrijas un ārvalstu humanitārās palīdzības sniedzējiem kā akadēmiska iestāde.

Uz doto momentu (novembris 1998) Latvijā ir 35 dažādi Internet pakalpojumu sniedzēji vairākās Latvijas pilsētās. Lielākie no tiem ir: Latnet, Apollo, LV Net un Parks.

Pēc “Data Serviss” sagatavotās informācijas, Latvijā ir izveidojusies situācija, kad trīs Interneta pakalpojumu firmu grupai pieder 49% no visa sektora. No šiem uzņēmumiem lielākais ir Latnet, tam seko Parks un Lattelekom meitas uzņēmums Apollo. Nākamā ir sešu uzņēmumu grupa - LV Net, BKC, Neonet, EuNet, Telia un Valsts Informācijas tīkla aģentūra (VITA), kurai kopā pieder 31% tirgus.

“Data Serviss” aptaujas rezultātā ir noskaidrotas populārāskās Interneta pakalpojumu sniedzēju kompānijas. Pirmo vietu ieņem Parks Ineternet Serviss - 56% aptaujāto izvēlētos tieši šī provaidera pieslēgumu, vispār Parks minēts 63% gadījumu (6,5 % respondentu noteikti neizvēlētos Parka pakalpojumus), otrie ir pēdējā laikā daudz reklamētie Apollo ar 45,4% izvēļu un 59% minēšanas biežumu. Kā trešā populārākā kompānija atzīta Latnet, kuras servisu izvēlētos 44,5%, kopējais minēšanas biežums - 53%. No minētajiem gigantiem krietni atpaliek (taču ieņem stabilu vietu šajā tirgū) LV Net ar attiecīgi 25% un 30% izvēlēm, zem 10% robežas atrodas tādas kompānijas kā BKC, Telia, Neonet, Binet un citi vēl mazāk vai vairāk pazīstami provaideri. Jāpiebilst, ka pēdējā kategorijā ietilpstošo kompāniju pakalpojumus respondenti drīzāk neizvēlētos nekā izvēlētos.

Popularākais no Interneta pakalpojumiem ir tā sauktā Iezvanpieeja, otra grupa ir Pastāvīgie pieslēgumi Izdalīto līniju un Radiolinku veidā. Līdz ar to gribam parādīt tirgus sadalījuma tendences Latvijas Interneta tirgū:

Pasaulē iepirkšanās Internetā šobrīd vairs nav nekāds jaunums, taču Latvijas uzņēmēji sper tikai pirmos soļus šī trauji augošā biznesa virzienā. Pamatus veiksmīgiem darījumiem www lapās ir likuši Rīgas Komercbanka, Optikom un Parks Internet Serviss, izveidojot Latvijas Inetrnetā elektronisko norēķinu sistēmu ar kredītkartēm, kas sāka darboties 1998. gada 1. novembrī.

Ir iespējams izmantot arī ārvalstu kompāniju sniegtās norēķinu sistēmas Internetā, ko arī šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi, taču, strādājot šādā veidā, iespējas kontrolēt veikto operāciju drošibu ir mazākas. Pirmkārt jau ārzemju kompānijas ir fiziski neaizsniedzamas (atrodas tālu), tādēļ klientam var nākties samierināties ar kļūdām vai aizkavēšanos naudas pārvedumu operācijās (tas gan gadās ļoti reti), ja viņš netaisās apmeklēt attiecīgo valsti un tur cīnīties par savām tiesībām. Otrkārt, datu pārraides ceļa garums ir krietni lielāks, līdz ar to pieaug arī sistēmas atteices laiks (breakdown) un kļūdas rašanās iespējas, kas uzņēmējam var radīt ievērojamus zaudējumus.

Pagaidām Lativijas Internetā varēs iepirkties tikai ar Visa, EuroCard un MasterCard kredītkartēm. Izveidojot virtuālo kontu Internetā, Rīgas Komercbanka dod arī iespēju norēķināties ar Visa Electron karšu palīdzību (tām nav nepiecišami depozītnogulījumu), kas īpaši izdevīgi var būt studentiem. Citu kredītkaršu pielietošanas iespejas nākotnē būšot atkarīgas no banku savstarpējiem līgumiem.

Tiem uzņēmumiem, kas ar Interneta starpniecību vēlas tirgot savas preces, paši neveidojot sarežģītas pārdošanas un uzskaites sistēmas, Parks veido speciālu e-komercijas serveri www.e-comerce.lv. Šis serveris ļaus izvēlēties dažādu sarežģītības pakāpju tirdzniecības shēmas, piemēram, abonēt kredītkaršu autorizācijas moduli, lai varētu pārdot basketbola fanu kluba T-kreklus vai arī nodrošināt celtniecības preču vairumtirdzniecību Internetā. Projektā paredzēta arī Latvijas Ineterneta lielveikala izveide, kurā tāpat kā reālos supermārketos tiks piedāvāta dažāda profila un dažādu firmu ražojumi. Praktisku interesi par savas produkcijas realizēšanas ispējām Internetā esot izrādījušas apmēram 10 Latvijas firmas. Kā iespējamie pirmie projekti tiek nosaukti Sex Shop (arī līdz šim tajā varēja pasūtīt preci, izmantojot Ineternetu un pēc tam samaksājot pie preces saņemšanas pastā) un datorfirma EET Rīga. Pēc mūsu domām, lai gan šobrīd Latvijas Uzņēmumu interese par šo pakalpojumu ir diezgan maza, līdz ar pirmo veikalu izveidošanu Internetā, tā ļoti strauji augs.

3. PATĒRĒTĀJU UZVEDĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI.

Patērētāja izvēli konkrētajai precei (Internetam) ietekmē ekonomiskie, demogrāfiskie, sociālie un kultūras faktori, kā arī zinātnes un tehnikas attīstība līmenis. Šos faktorus nevar vadīt un kontrolēt, bet tie ir jāievēro.

Kā pirmo faktoru grupu minēsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielā mērā ietekmē visus pārējos faktorus (kultūras, demogrāfiskos u.c.), ar tiem tieši iedarbojoties uz konfkētā cilvēka rīcību. Pie ekonomiskajiem faktoriem varam minēt darba algas lielumu, ienākumu līmeni fiziskām personām, kā arī peļņas lielumu un apgrozījumu juridiskām personām, no tā izriet maksātspēja.

Tāpat ekonomiskie faktori nosaka, kādu Interneta pieslēguma veidu izvēlēsies patērētājs, vai salīdzinoši lētāko Iezvanpieeju, vai arī dārgāko Pastāvīgo pieslēgumu. No tā var secināt, ka no ekonomiskā faktora tiek atvasināts vēl viens faktors - cena. Bet tajā pašā laikā patērētājam ir ļoti grūti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju viena veida pieslēguma robežās, jo cena (arī pakalpojuma kvalitāte) ir ļoti līdzīgas.

Kā ekonomiskais faktors ir piemināma arī inflācija. Tā izpaužas šādi: naudas ienākumi pieaug straujāk nekā darba ražīgums; cenas aug neatbilstoši produkcijas kvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas, pasliktinās preču kvalitāte.

Otrā pircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa ir demogrāfiskie faktori. Jau sākumā minējām studentus kā vienu no galvenajām patērētāju grupām, tāpat arī skolas vecuma bērni, kuri Internetu var izmantot gan mācību procesā, gan arī izklaidei (spēlīšu spēlēšana tīklā, dažādas pļāpu lapas, IRC serveri u.c.).

Arī vidēja gadagājuma cilvēki salīdzinoši daudz izmanto Internetu, taču šeit noteicošais ir iespēja ātri un ērti sazināties (ar e-pastu un www lapām), iespēja iegūt svaigākās ziņas (tā saucamās, news groups), mazāk atpūta un izklaide.

Trešā grupa ir veci cilvēki. Tie Interneto lieto ļoti maz, var teikt, ka nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets ir jauns produkts Latvijas (un ne tikai) tirgū, to ir nepieciešams apgūt un izprast, bet veciem cilvēkiem tas ir par grūtu un sarežģītu. Tā jau saka, ka jaunībā apgūt visu jauno ir daudz vieglāk.

Jāpiemin arī, ka iedzīvotāju skaita pieaugums, samērs starp dabisko un migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību un pieprasījuma struktūru.

Vēl viena demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pircēju izvēli, ir teritoriālās atšķirības. Cilvēki pilsētās Internetu lieto nesalīdzināmi vairāk nekā laukos. Gluži vienkārši, cilvēki laukos nodarbojas ar tautsaimniecības nozarēm, kur šie ātrie sakari nav tik būtiski, arī izglītības un informētības līmenis ir zamāks, dažviet pat nepietiekošs. Bez tam, Interneta Iezvanpieeja tiek nodrošināta pa telefona līnijām, kas, kā zināms, savukārt ir SIA Lattelekom monopols. Šīs telefona līnijas vietām ir tik sliktā stāvoklī, ka nodrošināt Interneta pakalpojumus nav iespējams, pie tam, lielākoties šī problēma pastāv tieši lauku rajonos.

Trešā demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pieprasījuma apjomu pēc Interneta, ir iedzīvotāju skaits konkrētajā reģionā, jo katrs iedzīvotājs ir potenciāls klients, tāpēc gluži loģiski, ka uzsākot savu darbību Interneta jomā ir jāizvērtē arī šis faktors. Nav jēgas piedāvāt Internetu 3-4 cilvēkiem, jo, pat gadījumā, ja tie pieslēgsies 100% apmērā, tas nespēs kompensēt pat izdevumus, kas saistīti ar Interneta uzturēšanu un apkalpošanu.

Nākošā faktoru grupa, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību, ir sociālie faktori. Tā, piemēram, var būt piederība kādai formālai vai neformālai grupai, kas var ietekmēt potenciālā patērētāja izvēli. Tā var būt izvēle gan attiecībā uz produkta izplatītājiem (kurš?), gan arī attiecībā uz produktu kopumā: (pirkt vai nepirkt?).

Bez tam, pie sociālo faktoru grupas ir pieskaitāms, piemēram, kādas trešās personas atbalsts. Pieņemsim, ka kādai skolai (vai citai līdzīga raksturaiestādei) visu laiku nebija iespējas izmantot Interneta piedāvātos pakalpojumus nepietiekošā tehniskā nodrošinājuma dēļ. Šobrīd viņi ir saņēmuši matereālo atbalstu jaunu datoru veidā no vietējās pašvaldības, līdz ar to rodas arī iespēja pievienoties Internetam.

Vēl var minēt nepietiekamo informācijas apjomu, kas arī ir sociāls faktors.

Liela grupa faktoru, kas ietekmē pircēju rīcību tirgū, ir saistīta ar kultūras faktoriem - kultūras attīstības līmenis, reliģija, nacionālās īpatnības.

Ar kultūras attīstības līmeni jāsaprot, jo augstāk attīstīta valsts, jo augstākas prasības prasības tai pret sevi, tai skaitā pret informācijas iegūšanas un apmaiņas līdzekļiem. Šādās teritorijās lielāku uzmanību pievērsīs kvalitātei.

Vēl kultūras attīstības līmenis var specifiski ietekmēt cilvēku, tāpēc viņa rīcība arī tirgū daļēji atšķirsies no citu rīcības. Katram uzņēmumam jāzina, uz kādu pircēju tas orientējas viņa kultūras attīstības jomā. Ja šis jautājums noskaidrots, jāatbild uz nākamo: kādā mērā piedāvājamā prece atbilst šim kultūras līmenim? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nepieciešami speciāli pētījumi par tirgus segmentāciju.

Un visbeidzot pēdējā faktoru grupa, kas ietekmē patērētāju uzvedību ir zinātnes un tehnikas attīstības līmenis. Tas ietekmē jaunu preču un pakalpojumu veidu rašanos tirgū, tādu preču, kurām vai nu ir uzlabotas lietošanas īpašības, vai kuras ir pilnīgi jaunas, iepriekš nebijušas. Katrs jauns atklājums zinātnē un tehnikā var izraisīt jaunu ražošanas nozaru rašanos.

Internets ir samērā jauna nozare un izmaiņas šajā jomā notiek vai ik dienas, tāpat zinātnes attīstība rada jaunus Interneta papildpakalpojumus, tādus kā videokonference, Internet telefons, arī jau ievadā pieminētais Internet Shop.

4. PIRKŠANAS LĒMUMA PIEŅEMŠANA.

Analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem lēmumu par pirkšanu, to personu tipus, kas pieņem lēmumus, un šī procesa pakāpes.

Preču pirkšanā dažāda loma var būt ģimenas locekļiem, kā arī cilvēkiem, kas savstarpēji atšķiras pēs daudzām pazīmēm. Ja vispārina visas iespējamās situācijas, šo lomu sadalījums ir šāds:

- iniciators - kas pirmais ierosina (kas pirmais iedomājas) pirkt noteiktu produktu vai pakalpojumu;

- ietekmētājs - cilvēks, kura uzskatam vai padomam ir būtiska nozīme galīgā pirkšanas lēmuma pieņemšanā;

- lēmuma pieņēmējs - persona, kas tieši pieņem pirkšanas lēmumu, proti, izlemj, kāpēc, ko, kā, kad un kur pirkt;

- pircējs - persona, kas tieši pērk;

- patērētājs - cilvēks, kas ir nopirktās preces vai pakalpojuma patērētājs.

Tātad, analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem pirkšanas lēmumu, proti izlemj, kāpēc, ko, kad un kur pirkt.

4.1. PROBLĒMAS APZINĀŠANA.

Kāds jauns un radošs cilvēks, teiksim, vārdā Jānis, ir tiko uzsācis pavisam jaunu biznesu Latvijā. Idejas ir lielas, bet diemžēl rosība neatļauj tās realizēt dzīvē, tādēļ ir nepieciešams partneris ar priekšzināšanām konkrētajā jomā. Kā jau minējām, Latvijā šis bizness vēl ir pavisam jauns, tādēļ sadarbības partneri ir jāmeklē ārzemēs. Nonācis šādas problēmas priekšā, Jānis apsvēra visas iepējas un nolēma, ka labākais risinājums ir iegūt Interneta pieslēgumu un meklēt potenciālos kompanjonus ar tā palīdzību.

4.2. INFORMACIJAS MEKLĒŠANA.

Tā kā Jānis dzīvo nelielā Latvijas pilsētiņā, tad ir tikai nedaudzas vietas, kur iespējams iegūt Interneta pieslēgumu. Jānis apsvēra, kuras ir tās vietas, kur ir iepējams ātri un par saprātīgu samaksu iegūt Interneta pielēgumu. Viņš piezvanīja arī savam draugam, kurš jau lietoja Internetu, lai noskaidrotu, kā tas ir izvēlējies šī pakalpojuma sniedzēju.

Šādi iegūta informācija ir personska, bet pastāv vēl trīs informācijas avotu grupas:

- komerciālā. Aplūkojot Interneta tirgu, pie komerciālā var pieskaitīt izplatītājas kompānijas sniegto informāciju. Šīs kompānijas darbinieks varēs pastāstīt daudz vairāk par preci nekā mēs to varam uzzināt no draugiem, radiem, paziņām. Meklējot Interneta pieslēgumu, kuru visdrīzākajā laikā varēs izmantot biznesa vajadzībām, Jānis cenās uzzināt pieslēguma ierīkošanas laiku, izmaksas, apkalpošanu un citas vairāk vai mazāk svarīgas lietas. Firmu pārstāvji Jānim deva vispilvīgāko informāciju, kas varētu palīdzēt izšķirties par labu konkrētajam Inetrneta izplatītājam.

- publiskā. Pie publiskā informācijas avota var pieskaitīt baumas. Jānis ņēma vērā bumas, jo daudzi paziņas neieteica viņam ņemt Interneta pieslēgumu no firmas Skrap, jo tur nemitīgi esot problēmas ar e-pastu. Jau pašā sākumā Jānis izslēdza šo firmu no potenciālo Interneta piegādātāju saraksta.

- empīriskā. Preces izmēģinājumi, kā arī preces lietošana. Jānis palūdza dažās firmās, lai viņam piešķir pāris dienu izmēģinājuma periodu. Dažas firmas deva šādu iespēju, citas nē. Arī tas deva iespēju novērtēt attiecīgo kompāniju servisa līmeni, arī attieksmi pret klientiem.

4.3. ALTERNATĪVU SALĪDZINĀŠANA UN MEKLĒŠANA.

Jānis devās uz firmām, lai salīdziātu cenas un iegūtu citu, pilnīgāku informaciju, lai atrastu optimālo variantu Interneta iegādei. Pirmā firma, ko viņš apmeklēja bija Ailet, tad sekoja Tental, un visbeidzot Ollopa. Visās šajās firmās piedāvāja augstas kvalitātes Inetrneta pieslēgumu par saprātīgu cenu, arī apkalpošanas līmenis bija pieņemams.

4.4. LĒMUMA PAR PIRKUMU PIEŅEMŠANA.

Aplūkojot visus iespējamos variantus, Jānis nlēma, ka viņš savam biznesam Internetu ņems tieši firmā Ollopa, jo tā izcēlās pārējo favorītu vidū ar visaugstāko kvalitāti vienāda cenu līmeņa apstākļos. Bez tam Jānim patika klient apkalpošanas līmenis šajā kompānijā - veiksmīgi noorganizētais palīdzības dienesta darbs.

4.5. REAKCIJA UZ PIRKUMU.

Pienāca laiks Jāņa uznēmumam reāli uzzsākt darbību Latvijas tirgū. Līdz tam laikam jau sen bija atrasti sadarbības partneri visās pasaules malās. Vairs nebija jauztraucas ne par izejvielām, ne par profesionālo palīdzību, ne tehnisko nodrošinājumu. Bizness plauka un zēla, un Jānis bija patiesi apmierināts ar savu toreizējo izvēli, un tagad Ollopa Interneta pieslēgumu rekomendē arī aviem draugiem un paziņām.

5. TIRGUS SEGMENTĀCIJA.

Patērētājus var iedalīt vairākās grupās pēc segmentācijas pazīmēm, tās ir ģeogrāfiskās, demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās, nacionālās, kultūras, personiskās un rīcības pazīmes.

5.1. ĢEOGRĀFISKĀS PAZĪMES.

Var izdalīt trīs kategorijas:

1. Lielas pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas ar lielu iedzīvotāju skaitu),

2. Vidējas pilsētas,

1. Mazpilsētas ( pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).

Internetam ir nepieciešams diezgan augsts tehnoloģiskais attīstības līmenis. Nepieciešamība pēc Interneta pilsētās ir krietni lielāka (studenti, dažādas starptautiskas organizācijas, uzņēmumi ar sadarbības partneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākām teritorijām izmaksā krietni dārgāk (kā tālsaruna), tādēļ Interneta provaideri galvenokārt orientējas uz pirmo kategoriju.

5.2. DEMOGRĀFISKĀS PAZĪMES.

Patērētājus var iedalīt atkarība no vecuma, dzimuma, ģimenes lieluma, tās dzīvesveida. Patērētāja orientējošais vecums varētu būt no 7 līdz 60 gadiem, taču visvairāk Internetu lieto jaunieši un vidēja gadu gājuma cilvēki. Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav novērojama liela atšķirība. Būtisks ir ģimenes dzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.

5.3. SOCIĀLI EKONOMISKĀS PAZĪMES.

Viena no pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgi juridiskai vai fiziskai personai. Internetu nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības preci, ģimene domās vispirms par pārtiku, apģērbu, uzņēmums ieguldīs brīvos līdzekļus darījumos, kas nodrošina tā izdzīvošanu, un tikai tad domās par tādu papildus ērtību, kā Internets. Tāpat ir jāmin tādi faktori, kā profesija, izglītība. Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējas datoros, šaubos vai viņš kļūs par Interneta lietotāju. Dažādu profesiju pārstāvji nevar iztikt bez Interneta, tas ir kļuvis par darba sastāvdaļu.

5.4. KULTŪRAS PAZĪMES.

Segmentējot pēc kultūras pazīmēm loģiski būtu secināt, jo augstāka garīgā attīstība un izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījums pēc Interneta.

5.5. PERSONISKĀS PAZĪMES.

Ir cilvēki, kas joprojām neuzticas datoriem un kur nu vēl tādai informācijas ieguves avotam, kā Internets. Šie cilvēki izvēlas jau ierastas lietas – grāmatas, laikrakstus, televīziju.

5.6. RĪCĪBAS PAZĪMES.

Attiecībā uz pircēja rīcību svarīgi ir zināt tā izvēles kritērijus: cik nozīmīga klientam ir apkalpošanas kvalitāte, izplatītāja popularitāte, vai arī priekšroka tiek dota zemām cenām.

6. REKOMENDĀCIJAS.

Analizējot esošo situāciju mēs varam sniegt sekojošas rekomendācijas:

6.1.

Valdībai atbalstīt tos uzņēmus, kas veido dažādus projektus skolu un citu mācību iestāžu apgādāšanai ar datoriem un Interneta pieslēgumu, kā arī šo mācību iestāžu audzēkņu apmācīšanai. Labu piemēru rāda Latelekom, Fortek, Tildes un ComputerLand apvienotās “komandas” veidotais projekts “Odiseja”, kas paredz apgādāt 30 Latvijas skolas ar datoriem un Interneta pieslēgumu.

6.2.

Latvijas uzņēmumiem vairāk pievērsties www lapu izveidošanai un izvietošanai Internetā, jo tas ļauj cilvēkiem visā pasaulē iegūt informāciju par konkrēto uzņēmumu, kas, savukārt, ir iespēja iegūt sadarbības partnerus un piesaistīt klientus.

6.3.

Interneta pieslēgumu izplatītājiem izveidot tiešos sakarus ar starptautiskajiem Interneta pieslēgumiem, tādā veidā nodrošinot lielāku datu pārraides ātrumu un trafika apmaiņu. Var arī paplašināt esošo pieslēgumu caurlaidību.

6.4.

Kādam no lielākajiem Latvijas Interneta izplatītājiem (Latnet, Apollo, Parks) vajadzētu mēģināt ielausties starpteutiskajā tirgū. Iesākumā varētu mēģināt konkurēt ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas vietējiem provaideriem.

6.5.

Noslēgt līgumus starp SIA Lattelekom un Interneta izplatītājiem, kuri paredz telefona līniju izmantošanas tarifu samazināšanu, izmantojot Internetu (principā to varētu panākt slēdzot līgumus par 900 sērijas telefonu nummuru nodrošināšanu).

16

Parks Internet Serviss	56%
Apollo	45.50%
Latnet	44.50%
LVNet	25%
citi	10%
3. Shēma
1996	10000
1997	35000
1998	50000
5. Shēma
1996	20000
1997	35000
1998	50000
1999	70000
2000	100000
6. Shema
Nav Interneta pieslēguma	21%
Ir Interneta pieslēgums	79%
1. Shēma
49%
20%
31%
2.shēma
Apollo	23%
LV Net	15%
Latnet	20%
Parks	15%
BKC	7%
Citi	20%
3A. Shēma
Apollo	21
BKC	4
Parks	17
Telia	4
Latnet	18
Versija	5
Neonet	5
LV Net	24
Bilteks	2
2A. Shēma

LU VEI fakultātes 2A4 grupas studentu

Māra Luksa un Kaspara Lakševica

MĀJAS DARBS TIRGVEDĪBĀ

PATĒRĒTĀJU RĪCĪBAS MODELIS INTERNETA TIRGŪ.

Rīga 1998